2.oktobris. 2017. 23:00

Pirmdien, 2. oktobrī, Latvijas U-21 futbola izlase sākusi gatavošanos 2019. gada UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlei pret Nīderlandes vienaudžiem, ko aizvadīs 6. oktobrī izbraukumā. Mūsu izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs pirms cikla ceturtās spēles treniņos sapulcējis 22 futbolistus.

Intervija ar Daini Kazakeviču

- Kā vērtējat cikla sākumu?

- Tas ir iesācies neviennozīmīgi. Skaidrs, ka pēc pirmās spēles pret Andoru, kurā neuzvarējām un neparādījām kvalitatīvāko sniegumu, par ciklu var uzlikt lielu jautājuma zīmi. Mums pietrūkst kvalitatīvākas pieredzes, kad jāspēlē kā pirmajam numuram. Iznākumu mačā pret Andoru noteica ne visai laba fiziskā forma, kā arī spēļu pieredze uzbrukuma grupā. Otrajā nometnē, kurā ierindā jau bija Roberts Uldriķis, šāda līmeņa uzbrucēja parādīšanās laukumā mums ļāva demonstrēt daudz kvalitatīvāku sniegumu ne tikai uzbrukuma darbībās, bet arī daudzos citos komponentos.

Ņemot vērā gan pretinieku, gan mūsu spēles līmeni, divas spēles cikla turpinājumā [pret Ukrainu un Angliju – LFF] kopumā varam vērtēt ar pozitīvu atzīmi. Epizodiski izskatījāmies ļoti cienījami, komanda paradīja ne tikai raksturu, bet arī zināmu spēles zīmējumu. Jā, mēs spēlējām pretuzbrukumu futbolu, bet, jo īpaši pret Ukrainu, kas pretestības un līmeņa ziņā, protams, nebija tik spēcīga kā Anglija, lai arī – arvien pietiekami augsta līmeņa pretinieks, mums izdevās gan kvalitatīva pretspēle, gan organizētas darbības aizsardzībā.

Pret Angliju - tā bija liela pieredze, no otras puses – centāmies spēlēt kvalitatīvu pretspēli. Domāju, nepiekāpāmies nedz pašatdevē, nedz arī vēlmē parādīt labu sniegumu. Centāmies spēlēt ar bumbu, bet, protams, līmeņa atšķirība bija diezgan liela. [Pret Angliju] sarūgtināja ne tikai rezultāts, bet arī tas, ka ielaidām vārtus pēc pašu rupjām kļūdām. Tādās spēlēs no futbolistiem parasti prasu: jānospēlē tā, lai pretinieks būtu spiests parādīt augstu līmeni un, ja mūs apspēlē, tad [lai tas notiek] pateicoties augstvērtīgām kombinācijām. Šeit, protams, bija augstas individuālās darbības, ar kurām ne vienmēr tikām galā.

- Runājot par sastāva izvēli šoreiz, cik tuvu tas ir optimālajām vēlmēm?

- Sastāvs ir daudzmaz stabilizējies. Ir noformējies aptuveni 28 spēlētāju loks, kuriem sekojam līdzi, katru reiz skatāmies un izvēlamies, balstoties uz attiecīgās nometnes konkrētajiem uzdevumiem. Vairākas dienas pirms nometnes vēl skatījāmies, kāda [puišiem] būs veselība, vai visi, kas tiks izsaukti, būs ierindā. Ja visi būs ierindā, tad, izņemot Robertu [Uldriķi], kuru izsaukusi nacionālā izlase, un tur jau kādu laiku esošo Ņikitu Koļesovu, pārējie spēlētāji, kas ir mūsu rīcība, manuprāt, ir tie, ar kuriem jārēķinās cikla gaitā kā ar reāliem pamatsastāva futbolistiem. Protams, neizslēdzot to, ka cikla gaitā vēl kāds no šī vecuma vai jaunākiem puišiem var progresēt un izcīnīt vietu komandas sastāvā.

- Iepriekšējo ciklu pabeidzām ar skanīgu uzvaru Beļģijā. Pēc tā cikla, zinot, ka vecuma dēļ vairāki puiši U-21 izlasē vairs spēlēt nedrīkst, sastāvs ir mainījis. Kā jūs salīdzinātu sastāvu, kas jums bija pieejams iepriekšējā ciklā, ar to, kas ir tagad?

- Ja [runājam] par tagadējo spēlētāju resursu, tas ir diezgan līdzīgs, tai pašā laikā - dažāds. Ja iepriekšējā ciklā vairāk bija tādu spēlētāju, kas savus trūkumus kvalitātē - īpaši tehniskajā, kompensēja ar diezgan augstu agresijas līmeni, augstu funkcionāla sagatavotību, tad šobrīd komandā ir vairāk tādu spēlētāju, kuriem ir augstāka individuālā tehniskā meistarība. Katrs spēlētājs gan jāskatās individuāli, jo tehniskā ziņā laba līmeņa futbolisti bija arī iepriekš.

Būtiskākā starpība ir tā, ka iepriekšējā ciklā lielākā daļa futbolistu spēlēja Virslīgas klubos vai - pat ārzemēs, bet šobrīd situācija nav tik pozitīva, un katrreiz pirms nometnes tas rada daudz vairāk bažu, jo uzturēt funkcionālās sagatavotības līmeni bez regulāras spēļu prakses vismaz Latvija Virslīgas līmenī ir diezgan sarežģīti. Piemēram, iepriekšēja nometne parādīja, ka puišiem vienā brīdī trijās četrās dienās jāpārslēdzas no Virslīgas dubliera čempionāta uz Anglijas Premjerlīgas ātrumu. Lai arī to ir grūti izdarīt, vienā konkrētā spēlē tas vēl ir iespējams, bet, protams, ilgtermiņā tādu līmeni uzturēt būtu daudz grūtāk.

Īstermiņā mūsu uzdevums ir paveikt to, lai tie puiši, kas atbrauc uz izlases nometni, pietiekami ātri pārslēdzas uz citiem ātrumiem un pilda uzdevumus un prasības, ko mēs, izlases treneri, izvirzām. Kopumā, salīdzinot ciklus, ļoti milzīgas atšķirības sastāvos nav, bet ir savi plusi un mīnusi niansēs. 


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti