13.novembris. 2017. 15:15

Latvijas nacionālā futbola izlase šovakar plkst. 20:30 (pēc Latvijas laika, Best4Sport TV tiešraide) oficiālā pārbaudes spēlē Mitrovicā tiksies ar vienu no jaunākajām FIFA un UEFA dalībvalstīm Kosovu. Pirms abu valstsvienību pirmās oficiālās spēles vēsturē Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs intervijā LFF.lv rezumēja aizvadīto treniņnometni un norādīja uz mērķiem gaidāmajā mačā pret Kosovu.

PIRMSSPĒLES INTERVIJA AR ALEKSANDRU STARKOVU

  • Aleksandr, kādi ir Jūsu galvenie secinājumi par zaudējumu Saūda Arābijai (0:2)?

Spēle sastāvēja no diviem dažādiem puslaikiem. Pirmais puslaiks bija ļoti neveiksmīgs mums. Pirmkārt, Saūda Arābijas izlase ir klasi labāka komanda. Otrkārt, mēs pirmajā puslaikā nospēlējām zemāk par savām reālajām spējām. Tam var būt dažādi iemesli – futbolistu nogurums pēc iepriekšējām spēlēm klubos, pārlidojums un atjaunošanās laika trūkums fiziski un psiholoģiski. Taču es nevaru kritizēt futbolistus, jo šajā situācijā lieliski saprotu viņus.

Otrajā puslaikā mēs parādījām pavisam citu spēli. Tas savukārt pierāda to, ka katram cilvēkam ir savas iekšējās rezerves. Profesionālajā futbolā allaž ir svarīgi šos resursus izmantot spēles laikā. Protams, tas ir ļoti grūti. Tās nenāk ārā tāpat vien vai pēc mūsu štāba komandas. Katrs spēlētājs kā personība ir īpašs. Tieši tāpēc arī ir nepieciešamas šādas treniņnometnes un pārbaudes spēles, lai no spēlētājiem varētu izvilkt šīs rezerves. No mūsu štāba puses es arī jūtu daļu vainas un atbildības, ka nespējām pilnībā sagatavot un noskaņot futbolistus pirmajā puslaikā.

Pēc pārtraukuma mūsu puiši jau adaptējās šīs spēles ritmam... Komanda izskatījās citādāk. Nenoliegšu, ka arī pēc pārtraukuma Saūda Arābija laukumā turpināja apliecināt savu pārākumu klases ziņā, jo šī komanda māk spēlēt futbolu, pat neskatoties uz to, ka varbūt arī viņu sastāvs spēlē pret mums nebija optimālais. Jebkurā sastāvā tā ir stipra komanda.

Otrajā puslaikā mēs izgājām laukumā ar raksturu, pašatdevi, cīnījāmies katrā epizodē līdz galam – tā, kā tam futbolā arī jābūt. Lai gan bija iespējas un mēģinājumi uzbrukumā, tomēr vārtus diemžēl mums gūt neizdevās. Tāpēc mans galvenais secinājums pēc spēles pret Saūda Arābiju ir tāds, ka mums jāspēj laukumā izmantot maksimumu savu iespēju un iekšējo rezervju. Pret Saūda Arābiju šoreiz tas neizdevās.

  • Kāpēc izvēlējāties tieši šādu sākumsastāvu treniņspēle pret Saūda Arābiju?

Izlasē jāspēlē futbolistiem, kuri, manuprāt, ir pelnījuši te nokļūt. Pārbaudes spēlēs ne vienmēr būs pašmērķis sastāvā likt vienmēr labākos. Galvenā ideja sastāva izvēlē ir tā, ka mūsu komandai šajā attīstības posmā nepieciešams saspēlēties. Lai tas notiku, nepieciešama pastāvīga iespēja veidot un attīstīt futbolistu saspēli. Attiecīgi jābūt arī sastāva stabilitātei. Protams, arī spēlētāju rotācijai ir nozīme. Un tā arī tika veikta. Salīdzinot ar spēli 10. oktobrī pret Andoru, Dāvja Ikaunieka vietā sākumsastāvā uzbrukumā devās Deniss Rakels. Traumētā Kristiana Torresa vietā centrā spēlēja Jevgeņijs Kazačoks. Otrajā puslaikā uz maiņu devās tādi spēlētāji kā Alans Siņeļņikovs, Jānis Ikaunieks, debiju piedzīvoja Dmitrijs Hmizs.

Pieņemu, ka ir daļa futbola līdzjutēju, kas uzskata, ka šādās treniņspēlēs jādod vairāk spēles laika debitantiem. Es pieturos pie tā viedokļa, ka debijai valstsvienībā jābūt kārtīgi sagatavotai! Ar to nav jāsteidzas. Nedrīkst futbolistu uzreiz mest verdošā katlā. Jo šādās cīņās jau pirmajās minūtēs futbolists var nesajust spēli, kļūdīties un iegāzt komandu... Tad futbolists nokļūs dziļā rezervē, nesagaidot savu nākamo iespēju.

Tāpēc pieturos pie domas par maigāku iesaistīšanu sastāvā komfortablākos apstākļos spēles laikā. Piemēram, Alans Siņeļņikovs laukumā devās uzreiz pēc pārtraukuma un nospēlēja 45 minūtes. Dmitrijs Hmizs piedzīvoja savu neoficiālo debiju atlikušajās 20 minūtēs, kad komanda laukumā jau bija iespēlējusies. Šobrīd šie futbolisti tāpat kā mēs jau gaida to iespēju, kad atkal varēs doties laukumā valstsvienības rindās. Tomēr nav teikts, ka tas notiks uzreiz no pirmajām minūtēm mačā pret Kosovu. Šiem futbolistiem vēl ir nepieciešams laiks iekļauties komandā un kolektīvā. Viņi rada konkurenci pamatsastāva futbolistiem, kuri savukārt arī nevēlas atdot savas pozīcijas.

Ja runājam par tādu futbolistu kā Andris Vaņins, tad zinām, cik pieredzējis un pieaudzis spēlētājs viņš ir. Pastāvīgi spēlē klubā jau vairāku gadu garumā. Atbraucot uz valstsvienību, Andris vēlas spēlēt visas spēles. Visas. Tas ir labs piemērs pārējiem futbolistiem! Protams, es runāju ar abiem pārējiem mūsu vārtsargiem Pāvelu Šteinboru un Kasparu Ikstenu... Viņi ir laba līmeņa vārtsargi, arī regulāri spēlē savos klubos. Taču sportā tā notiek... Tostarp, arī pārbaudes spēlēs. Ja paskatāmies uz to pašu Bufonu - viņš ir stiprākais vārtsargs Itālijā jau kuru gadu pēc kārtas... Arī viņš gandrīz pastāvīgi spēlē gan savā klubā, gan izlasē.

Ar šādu manu pieeju solidāri ir arī kolēģi valstsvienības štābā. Uzskatu, ka tieši šādā veidā mēs izveidosim stipru komandu. Piebildīšu, ka manā vadībā esam aizvadījuši vien septiņas spēles. Tas nav pietiekošs laika periods, jo komandā šobrīd notiek sastāva atjaunošanas process. Izmaiņas skar arī spēles taktisko shēmu. Mainās arī vairāki organizatoriskie momenti. Ne globāli, bet tomēr... Vienlaikus mainās arī futbolistu vide. Lai ar to visu mēs sasniegtu rezultātu, šobrīd nepieciešams laiks. Cik liels, tas jau atkarīgs no tā, cik sekmīgi jaunie futbolisti spēs iekļauties komandas kopējā modelī. Pirms veikt secinājumus, viņam arī tam jādod laiks.

Protams, galvenā trenera mūžīgais ienaidnieks ir un būs laika resursa trūkums. Taču esmu pārliecināts, ka mūsu kolektīvs iet pareizā virzienā. Redzu, ka mūsu futbolistiem ir nepieciešamais entuziasms, lai futbola līdzjutēji Latvijā varētu lepoties ar šo komandu.

  • Vai papildus dienas un pauze starp spēlēm šajā nometnē sniedz variācijas iespējas darbā ar komandas sagatavošanu nākamajai spēlei?

Kā jebkurš treneris, arī es esmu priecīgs par šādu nometni. Zinu, ar ko nodarboties tās laikā. Zinu, ka mums ir pietiekoši daudz problēmu tieši rādītās spēles kvalitātes ziņā. Attiecīgi ir nepieciešams papildus laiks, lai treniņprocesā pastrādātu pie problēmu novēršanas. Treniņos mēs modelējam situācijas, izspēlējam dažādas kombinācijas, slīpējam spēli aizsardzībā un stiprinām saiknes starp futbolistiem laukumā. Nepieciešams laiks un pastāvīgi treniņi šī darba apjoma veikšanai.

Esmu ļoti pateicīgs, ka mums ir sniegta iespēja ideālos futbola apstākļos aizvadīt šādu treniņnometni pirms spēles pret Kosovu. Nevaram uzreiz teikt, ka tagad būsim labāki pār visiem, taču ieguldītais darbs un pūliņi viennozīmīgi mūsu komandai nāks tikai par labu. Arī pirms spēles pret Kosovu esam slīpējuši dažādas saiknes un trenējuši kombinācijas, tāpēc, ja nebūs nekādu force majeur, mēs to centīsimies pielietot arī gaidāmajā spēlē.

Mums ir spēlētāji no dažādiem klubiem – gan pašmāju, gan ārzemju. Arī šiem futbolistiem jāsaņem sava spēles prakses iespēja. Tādi futbolisti kā Savaļnieks un Hmizs jau izgājuši laukumā – viņiem šis ir labs izbraukums. Turpretim Maksimenko, Gabovs pagaidām vēl atrodas bez spēles prakses. Tāpēc, ja nekas nenotiks, šie spēlētāji pret Kosovu saņems savu iespēju. Esmu ļoti priecīgs par Jāņa Ikaunieka atgriešanos izlases rindās. Potenciāli viņš ir ļoti spēcīgs futbolists, kreatīvs un noderīgs spēlētājs. Viņš veido uzbrukumus un tādējādi kļūst par arvien nozīmīgāku mūsu komandas sastāvdaļu. Ir liela varbūtība arī viņu redzēt valstsvienības sākumsastāvā spēlē pret Kosovu.

  • Vai varat atklāt to futbolistu vārdus, kurus spēlē pret Kosovu laukumā šoreiz neredzēsim?

Nespēlēs Gints Freimanis un Aleksandrs Solovjovs, kas pašlaik ārstē mikro savainojumus. Nespēlēs arī Aleksandrs Cauņa, kas ir kopā ar komandu uz aizvadīja visu nometni ar mums. Domāju, ka arī viņš šeit guva ļoti vērtīgu un pozitīvu grūdienu savas karjeras turpinājumam, jo viņš ilgāku laiku nebija ar valstsvienību tieši šādā treniņnometnes režīmā. Esam pieraduši pie viņa nopietnas un profesionālas pieejas darba procesam treniņos un ārpus tiem. Īsts meistars. Ir prieks, ka valstsvienības rezervē mums ir šāds lielisks spēlētājs.

  • Vai kādā brīdī nometnes laikā Jūs aizdomājāties par to, varbūt iedot Cauņam iespēju doties laukumā vismaz uz pāris minūtēm kādā spēlē?

Nē, šādas domas nebija. Futbolā brīnumu nav vai arī tie notiek ļoti reti. Viņš funkcionāli vēl nav gatavs. Šī nometne A. Cauņam nāks tikai par labu tieši morālā stāvokļa uzlabošanai. Kopumā mēs šo nometni pavadījām ar lielu pluss zīmi. Daudz runājām ar spēlētājiem. Valstsvienības štābā ir speciālisti gan fiziskās sagatavotības jomā, gan medicīnas un veselības jomā. Kopā ar saviem kolēģiem mēs esam pārrunājuši ļoti daudz svarīgu jautājumu, kas saistīti ar pašmāju futbolistu funkcionālo stāvokli tagad un arī gaidāmajā starpsezonā.

Runājam par to, kas ir jāizdara, lai futbolisti tuvākajos ziemas mēnešos kļūtu stiprāki. Spēlētājam jābūt mērķim un skaidrībai, kā katru mērķi sasniegt! Neatkarīgi no futbolista vecuma, allaž ir ļoti svarīgi vērsties pie pareiziem speciālistiem un treneriem, lai iegūtu pareizus padomus.

  • Kas ir zināms par Kosovas valstsvienību? Kāds Jums radies priekšstats par mūsu pretinieku?

Šī komanda tikai tagad sāk savu pastāvīgu ceļu Eiropas futbolā. Spriežot tīri pēc rezultātiem uz papīra, šobrīd tie nav īpaši iepriecinoši. Domāju, ka šeit ir tas gadījums, kad Kosovas izlasei ir individuāli ļoti kvalificētu futbolisti, bet nav vēl izveidojusies stipra komanda. Šī ir tipiska Balkānu futbola stila pārstāve ar ļoti labu uz ātruma īpašībām balstītu tehniku. Paši futbolisti sportiskajā ziņā ir nikni un cīnītāji. Spēlētāji ikdienā pārstāv Eiropas laba līmeņa čempionātu klubus Nīderlandē, Austrijā, Dānijā, Krievijā...

Mūsu komanda šobrīd cenšas spēlēt ar bumbu. Cenšamies spēlēt agresīvi. Pirmsspēles treniņš Mitrovicā notika laukumā, kas ir ļoti pateicīgs tieši tādam spēles stilam, kas balstīts uz individuālo tehniku un futbola izpratni. Nosacījumi mums ir pateicīgi. Arī pretinieks ir pietiekoši spēcīgs. Es sagaidu asu un līdzvērtīgu cīņu laukumā. Ja mēs izturēsim tieši šādu fizisku un mentālu cīņu, būšu ļoti priecīgs.

  • Vai Jūs jūtat to, ka šī spēle Kosovai kā valstij un futbola federācijai ir īpaša?

Jūtu to tad, kad man par to vaicā vai kāds runā par to (smaida)... Patiesībā mēs atrodamies nostāk no pārējiem savā privātajā zonā. Tomēr ir redzams, ka mūs šeit sagaida kā jebkurā citā valstī, kur pēc dienas notiks nacionālo izlašu spēle.

  • Ko Jūs personīgi vēlētos novēlēt šobrīd futbola līdzjutējiem Latvijā pirms spēles pret Kosovu?

Mūsu komanda gatavojas, spēlē, vairāk gan zaudē nekā uzvar... Tomēr pašlaik mēs esam pilnībā pārliecināti par sevi un stingi iesim tajā virzienā, kuru esam izvēlējušies. Nekas mūs nenovirzīs no šī ceļa! Ja šajā ceļā mūsu līdzjutēji mums nepalīdzēs, tad mums būs grūti. Mūsu komandai ir nepieciešams līdzjutēju atbalsts. No savas puses varu apliecināt, ka mēs darām maksimumu, lai gūtu panākumus. Šeit notiek pastāvīgs un apjomīgs darbs. Profesionāli futbola cilvēki Latvijā saprot, ka sasniegt vēlamo rezultātu uzreiz nav tik vienkārši. Turpretim ierindas futbola līdzjutēji vēlas redzēt rezultātu jau šodien un rīt. Mēs arī to saprotam. Tāpēc no savas puses centīsimies pielietot maksimāli savus spēkus, lai gaidāmajā spēlē paceltu līdzjutēju garastāvokli.

KOSOVA - LATVIJA: pirmā savstarpējā spēle šovakar Mitrovicā un Best4Sport TV tiešraidē

Latvijas nacionālā futbola izlase ieradusies Kosovā


Latvijas Futbola federācija
no Kosovas

Saistītie raksti