9.augusts. 2017. 14:45

Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases galvenais treneris Didzis Matīss intervijā LFF.lv pauž gandarījumu par valstsvienības uzvaru Baltijas kausa izcīņā, vienlaikus uzsverot to, ka arī šis turnīrs parādīja tās lietas, kur komandai vēl nepieciešams attīstīties. Atgādinām, ka pirmajā spēlē Latvijas izlase ar rezultātu 3:0 pārspēja Igauniju, savukārt mačs pret Lietuvu noslēdzās neizšķirti 1:1, tādējādi ar divās spēlēs izcīnītajiem četriem punktiem tika nodrošināta pirmā vieta kopvērtējuma tabulā.

INTERVIJA AR DIDZI MATĪSU

  • Kādi ir galvenie secinājumi pēc aizvadītās Baltijas kausa izcīņas?

Neskatoties uz uzvaru kopvērtējumā, šis turnīrs parādīja, ka mums vēl ir, kur attīstīties. Baltijas kausā aizvadījām divas spēles divu dienu laikā, tātad pilnas 180 minūtes vienam un tam pašam pamatsastāvam. Spēlētājām tas ir grūti. Bet tas vienlaikus bija kā pārbaudījums tam, cik dziļš ir rezervistu soliņš.

Vēlos atzīmēt, ka līdz ar Gunas Ozolas atgriešanos un jauno meiteņu izaugsmi, sastāva rotācijas iespējas valstsvienībā palielinājušās. Ne vienmēr gan piekopju pastāvīgu rotāciju, jo man kā trenerim piemīt arī zināma māņticība... Ja salīdzinām, tad otrajā mačā pret Lietuvu nolēmām nemainīt sākumsastāvu, bet pamainījām spēlētāju pozīcijas laukumā. Karlīna Miksone sāka kā smailes uzbrucēja, Ieva Bidermane no kreisās malas aizgāja uz centru balsta pussarga pozīciju, Renāte Fedotova aizgāja uz labo malu, līdz ar to Anastasija Fjodorova pārvietojās uz kreisā pussarga līniju. Bija sava doma, kāpēc tā gribējām darīt un meitenes par to tika informētas.

Spēle pret Lietuvu bija ļoti svarīga. Pret šo pretinieku mēs iepriekšējā laika posmā praktiski tikai zaudējām vai spēlējām neizšķirti. Salīdzinot ar spēli pagājušajā gadā, šogad spēle bija nervozāka. Mūsu komandai zemapziņā bija liela atbildības sajūta, arī dažādas traumas bija. Spēle otro dienu pēc kārtas, bija jāpārvar nogurums. Pretinieks koncentrējās uz mūsu spēli. Jāatzīst, ka Lietuvas izlase bija ļoti labi izpētījusi mūsu komandu, un neļāva brīvi spēlēt. Izņemot pašu sākumu, pirmā puslaika turpinājumā Lietuva spēlēja gandrīz perfekti aizsardzībā. Salīdzinot ar maču pret Igauniju, pret lietuvietēm mums praktiski izdevību nebija. Vienīgos vārtus guvām otrajā puslaikā pēc standartsituācijas izspēles un tai sekojošas Olgas Ševcovas precīza centrējuma soda laukumā, kur Karlīna Miksone guva izšķirošos vārtus.

  • Vai treneru štābs ir apmierināts ar komandas parādīto sniegumu laukumā?

Par pašu turnīru esmu apmierināts. Spēles un pretinieki bija dažādi. Tas, ka mēs uzvaram Igauniju jau ceturto reizi pēc kārtas – tā jau nav nejaušība. Man patīk arī tā spēle, ko gribam spēlēt. Protams, ir grūti pārmācīt tās futbolistes, kas jau ir mācījušās spēlēt savādākā stilā. Taču futbolistēm allaž saku, ka mācoties un kļūstot universālākām laukumā, viņu individuālā attīstība tikai pieaugs. Arī klubos ir dažādas spēles filozofijas, attiecīgi spēlētājām jāmāk pārslēgties no kluba uz izlases prasībām.

  • Kā vērtējams komandas vadošo spēlētāju sniegums Baltijas kausā?

Katra spēlētāja labi parādīja savas īpašības un komandas labā ieguldīja to, ko varēja un bija gatava nospēlēt sev dotās minūtes. Piemēram, gan pirmajā, gan otrajā spēlē labi iesaistījās arī rezerves spēlētājas.

Protams, mums ir spēlētājas ar līdera dotībām. No savas puses svarīgākajās spēlēs cenšos nomierināt mūsu vadošās. Īpaši tādās spēlēs, kā pret Lietuvu, kad pretinieks centās uzspiest asu spēli un attiecīgi radās nevajadzīgas emocionālas darbības tiesnešu virzienā. Šādos brīžos jāuzvedas mierīgāk un aukstasinīgāk.

Otrajā spēlē bija epizodes, pēc kurām Elīze Spruntule guva acs traumu vai Anna Krūmiņa guva galvas traumu, arī Renāte Fedotova un Olga Ševcova otro spēli spēlēja uz špricēm un caur lielām sāpēm... Par spīti sāpēm mūsu meitenes tomēr devās laukumā, tāpēc viņu priekšā vienkārši jānoņem cepure par to, ko viņas dara, kā arī to, ka viņas dara ar vien labāk!

  • Vai spēlē pret Lietuvu gūtais noraidījums mobilizēja komandu vēl vairāk?

Protams, šāda situācija mobilizēja vēl vairāk. Taču futbolistēm ir jāsaprot, ka šīs kartiņas citreiz ir nevajadzīgas. Emocijas jāsavalda. Jābūt nosvērtākiem. Līdz ar to nedrīkst pievilt komandu, ja laukumā uzvedīsies pārlieku emocionāli. No otras puses, ja spēlē bez emocijām, tas atkal nebūs tas... Ir samērīgi jāizvērtē katra situācija. Jābūt aukstasinīgākiem.

  • Vai komandas parādītā snieguma ziņā šogad treneris ir apmierināts?

Protams, mums ir, kur augt. Gada sākumā mūsu mērķis jau bija cits – pārvarēt kvalifikācijas turnīra priekšsacīkšu kārtu. Lai arī mēs Gruzijā nezaudējām nevienā spēlē, mums neizdevās sasniegt galveno mērķi. Mēs noteikti vēl varam attīstīties spēles stilā un izpratnē, ko es kā treneris vēlos dot meitenēm. Ir, pie kā strādāt.

  • Kāds ir Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases turpmākais plāns?

13. septembrī Latvijā ir paredzēta pārbaudes spēle ar Jordāniju. Šī mača organizēšana kļuva iespējama ar UEFA palīdzību. Jordānija pašlaik gatavojas Āzijas čempionāta finālam, un šobrīd viņas dodas ārzemju tūrēs aizvadīt pārbaudes spēles. Nesen Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā viņām jau bija trīs pārbaudes spēles. Attiecīgi tagad Jordānijai pēc plāna Latvijā ir spēle 13. septembrī, bet 17. septembrī spēle Tallinā pret Igauniju.

Šāda pārbaudes spēle tikmēr mūsu komandai dod starptautisko spēļu pieredzi, un šī ir laba iespēja attīstīt daudzpusību. Katrs pretinieks ir savādāks. Arī spēles ziņā pretiniekiem ir dažādi stili. Jo vairāk spēlēsim, jo vairāk būs pozitīvu attīstības momentu spēlētājām. Turklāt tāda līmeņa draudzības spēli beidzot aizvadīsim savā laukumā. Ceram, ka to apmeklēs daudz skatītāju. Šī spēle būs interesanta visiem.

  • Ar Nīderlandes izlases triumfu noslēdzās EURO 2017 finālturnīrs sieviešu izlasēm. Kādas globālās attīstības tendences ir vērojamas sieviešu futbolā?

Mūsdienu sieviešu futbols kļūst arvien spēcīgāks, ātrāks, tehniskāks. Tas šodien ir vairāk tendēts uz uzbrukumu. Izņēmums varbūt ir pāris izlases, kas arī šajā turnīrā spēlēja izteikti no aizsardzības. Šodien komandas domā arvien vairāk par spēles veidošanu un uzbrukuma noslēguma kvalitāti, vienlaikus neaizmirstot par kompaktu aizsardzību. Tā pati čempione Nīderlande turnīrā spēlēja pēc 4-3-3 shēmas.

Protams, mēs gribētu uzspēlēt pret šāda līmeņa komandu kā, piemēram, Nīderlande. Tad arī mēs varēsim salīdzināt, kur esam šobrīd un kā mēs izskatītos uz Eiropas čempionvienības fona... Šobrīd to ir grūti salīdzināt, savstarpēji nespēlējot. Uz papīra šodien spēku samērus un rezultātus netieši varam salīdzināt, piemēram, Igaunija zaudēja Nīderlandei kvalifikācijas spēlē 0:6, bet mēs Igauniju uzvarējām 3:0, taču futbolā visu nosaka sniegums un rezultāts konkrētajā spēlē.

  • Kādi bija izšķirošie faktori Nīderlandes izlases uzvarai finālturnīrā?

Nīderlandei šajā turnīrā bija ātri malējie pussargi. Spēlētāju ātrums bija izšķirošais. Tas ir viņu futbola sistēmas darbs jaunatnes līmenī, īpaši ieguldītais darbs klubos un meiteņu izlasē. Nīderlandei ar Beļģiju savulaik bija kopējs čempionāts. Mēs šodien redzam, ka abas izlases spēlēja finālturnīrā un viena no tām kļuva par Eiropas čempionu. Nīderlandes futbolu caurvij tās kopējā filozofija. Tādā veidā šodien viņiem ir izaugusi jauna spēlētāju paaudze, kas starptautiskā līmenī šogad devusi rezultātu.

Mūsdienās arī vērojams, ka vidējais sieviešu futbola izlašu slānis izlīdzinās. Tas notiek pateicoties tam, ka arvien lielāka uzmanība visā Eiropā tiek pievērsta sieviešu un meiteņu futbola attīstībai. Jā, varbūt šobrīd joprojām ir zināms skaits Eiropas top komandu, taču tas nav liels. Top komandas ir tās, kas šogad iekļuva finālturnīrā. Ja skatāmies uz kvalifikācijas spēlēm, tad, piemēram, ārpus finālturnīra palika tādas valstis kā Turcija, Grieķija.

Sieviešu valstsvienības rezultātI 2017. gada sezonā


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti