foto - LFF.lv

18.12.2011. Ģionģioša, Ungārija. Latvijas telpu futbola izlases galvenais treneris Artūrs Sketovs sarunā ar LFF Preses daļu pēc FIFA Pasaules čempionāta kvalifikācijas pamatturnīra turnīra trešās spēles pret Kazahstānu (2:2) atskatās uz notikušo maču, parādīto valstsvienības sniegumu tajā, kā arī novērtē visu kvalifikācijas ciklu un 2011.gadu kopumā, vērtējot arī Latvijas telpu futbola izlases nākotnes perspektīvas.

Atgādinām, ka Latvijas telpu futbola valstsvienība, trijās spēlēs izcīnot divus punktus, savā FIFA Pasaules čempionāta pamatturnīra apakšgrupā ierindojās 3.vietā, no tālākas cīņas diemžēl izstājoties. Mūsu komanda turnīra pirmajā spēlē ar 0:2 atzina Krievijas izlases pārākumu, savukārt pēc tam spēja nospēlēt neizšķirti ar mājiniekiem Ungāriju (3:3) un Kazahstānu (2:2).

Intervija video formātā: http://youtu.be/DSgAisfQc4g

...

LFF: Kāds ir Jūsu vērtējums par šodienas spēli pret Kazahstānu, kā arī lūdzu novērtējiet Pasaules čempionāta kvalifikācijas pamatturnīru un Latvijas izlases parādīto sniegumu kopumā?!

A.Š.: „Šodien mums bija nepieciešama uzvara ar pēc iespējas lielāku rezultāta starpību, lai gan arī tas vēl negarantēja mums vietu izslēgšanas spēlēs, jo viss bija atkarīgs arī no Krievijas – Ungārijas spēles iznākuma. Diemžēl mēs paši nespējām sasniegt nepieciešamo rezultātu. Spēle izvērtās mūsu komandai ļoti grūta, otrajā puslaikā nācās konstatēt, ka fiziski mūsu spēlētājiem bija ļoti grūti turēties pret jaunajiem Kazahstānas izlases spēlētājiem.

Pirmais puslaiks izvētās ļoti smags, mēs centāmies pielietot presingu, guvām vārtus no 10 metru soda sitiena atzīmes, kuru precīzi realizēja Maksims Seņs. Diemžēl otrā puslaika sākumā kļūdijāmies un ielaidām bumbu savos vārtos, tādejādi mums nācās spēlēt daudz aktīvāk, taču šajā situācijā spēki pietrūka. Šodien pat neizšķirts rezultāts priekš mums izrādījās labs sasniegums.”

LFF: Ņemot vērā izlašu reitingu, nospēlējām neizšķirti ar augstāk stāvošajām komandām. Atskatoties uz notikušajiem mačiem, vai varam teikt, ka tomēr vēlējāmies uzvarēt spēles pret Ungāriju un Kazahstānu?

A.Š.: „Nav interesanti dzīvot tikai pēc reitinga. Pirms turnīra stādijām mērķi iekļūt nākamajā kārtā un, kā vēlāk izrādījās, mums bija labas iespējas to paveikt. Beigu beigās mums pietrūka vienu vārtu spēlē pret Ungāriju. Jāatzīst, ka mačā pret Ungāriju tuvāk uzvarai bijām mēs, tomēr spēlē pret Kazahstānu līdz uzvarai mēs nenospēlējām.”

LFF: Ko parādīja pirmā turnīra spēle pret Krieviju? Ņemot vērā mūsu spēlētāju līmeni un potenciālu, rezultāts 0:2 arī būtu vērtējams kā sasniegums.

A.Š.: „Krievijas izlase šobrīd ir pasaules līmeņa komanda un jebkuram pretiniekam spēles pret krieviem nav viegla pastaiga. Tādejādi priekš mums 0:2 ir ļoti cienījams rezultāts, turklāt arī mūsu komandai pirmajā puslaikā radās labas iespējas, lai pašiem gūtu vārtus. Jā, šodien mēs neesam vēl gatavi uzvarēt Krieviju, tomēr esam jau pietuvojušies tam līmenim, savukārt Krievijai šajā turnīrā grūtai klājās visās trijās spēlēs.”

LFF: Vai ir kas tāds, ko Jūs izmainītu pirms turnīra, ja vien rastos tāda iespēja?

A.Š.: „Ar atpakaļejošu datumu mēs visi esam gudri. Domāju, ka es personīgi neko nemainītu. Visi pieņemtie lēmumi bija izsvērti un apzināti – gan sastāva izvēles ziņā visam turnīram, gan arī katrai atsevišķai spēlei. Diemžēl kļūdamies mēs visi, tomēr atkārtošos, ka spēlē pret Kazahstānu mums vienkārši pietrūka spēka. Ļoti labi aizvadījām piecus puslaikus šajā turnīrā, tomēr kaut kas prietrūka atlikušajām 20 minūtēm. Varbūt tās ir emocijas, varbūt fiziskās kondīcijas, varbūt viss kopā. Lai gan uzvara pēdējā spēlē mums bija ļoti nepieciešama. Ticat man, visa komanda ļoti vēlējās uzvarēt, tomēr Kazahstāna ir ļoti laba līmeņa komanda un, neskatoties uz zaudējumiem, kazahi spēlēja līdzvērtīgi gan ar Ungāriju, gan arī Krieviju.”

LFF: Kura, Jūsuprāt, bija Latvijas izlases labākā spēlē šajā turnīrā?

A.Š.: „Viennozīmīgi, tā bija spēle pret Ungāriju. Pirmkārt, ne tik daudz rezultāta ziņā, cik spēles satura ziņā. Nonākot zaudētājos spēlē pret mājiniekiem un vieniem no turnīra favorītiem ar 0:2, mēs ne tikai spējām izlīdzināt rezultātu, bet arī izvirzīties vadībā. Trešos vārtus zaudējām tikai nedaudz vairāk kā vienu minūti pirms finālsvilpes, aizsargājoties četratā pret pieciem Ungārijas izlases spēlētājiem. Šo spēli noteikti var iekļaut starp vienu no labākajām Latvijas telpu futbola izlases spēlēm vēsturē kopumā. Pirms tam mēs pret Ungāriju pat neizšķirti nebijām spēlējuši, turklāt spēlējot izbraukumā.”

LFF: Ko mūsu komandai nozīmē iegūtie divi punkti šajā turnīrā, skatoties nākotnē?

A.Š.: „Ņemot vērā UEFA reitinga punktu uzskaites sistēmu, ļoti grūti no priekšsacīkšu turnīrā iekļūt uzreiz pamatturnīrā. Pat neskatoties uz to, ka mēs esam vienīgā komanda Eiropā šobrīd, kas trīs atlases ciklos pēc kārtas no priekšsacīksu turnīra iekļūst pamatturnīrā, mēs joprojām turnīru sākam no zemākā pakāpiena. Tādejādi šādā situācijā daudz kas atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no komandām, kas spēlē pamatturnīrā. Šajā turnīrā ieguvām papildus punktus UEFA reitingā un, atkarībā no komandu skaita, iespējams nākamo atlases ciklu sāksim jau no pamatturnīra, tomēr šobrīd nevaru vēl simtsprocentīgi apgalvot to. „

LFF: Šogad Latvijas telpu futbola izlase nospēlēja rekordlielu spēļu skaitu - divdesmit. Ko šie mači deva mūsu komandai?

A.Š.: „Pirmkārt, tā ir neatsverama pieredze un meistarklase cīņās ar tāda līmeņa komandām kā Krievija, Ukraina, Azerbaidžāna. Neskatoties uz vairāku mūsu spēlētāju vecumu , vairākiem no viņiem jau šobrīd ir 30 gadi, iepriekš mūsu futzālisti gada laikā aizvadīja pa trīs četrām spēlēm valstsvienību līmenī, kas ir krietni nepietiekoši. Tas ir liels pluss mūsu komandai. Arī šajā turnīrā mums pietrūka tikai vienu vārtu, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm.

Otrkārt, Latvijas čempionāta spēļu līmeni nevar salīdzināt ar Eiropas vai Pasaules čempionātu kvalifikācijas spēlēm. Mūsu izlases vadošajiem spēlētājiem, ikdienā pārstāvot „RABA”, FK „Nikars” un Kipras čempionāta klubus, visbiežāk jāspēlē uzbrukumā, turklāt arī pretinieku līmenis ir nesalīdzināms ar citu valstsvienību līmeni. Šādā situācijā kvalifikācijas turnīra spēlēs futzālistiem nepieciešams visu laiku spēlēt uz maksimumu, nežēlojot sevi , jācenšās burtiski ar zobiem cīnīties par nepieciešamo rezultātu. Tikai tādā veidā, spēlējot ar augsta līmeņa pretiniekiem, mēs varam iet uz priekšu un augt.”

LFF: Jūs izteicāties, ka šo turnīru Latvijas izlase aizvadīja, spēlējot uz savu spēju maksimumu. Kas jādara, lai mūsu komanda pakāptos uz nākamo līmeni un spēlētu vēl labāk?

A.Š.: „Šis ir grūts jautājums. Jāmaina visa telpu futbola sistēma mūsu valstī. Pirmkārt, mēs zinām, ka Krievijā jau vairākus gadus veiksmīgi strādā telpu futbola skolas, piemērma, tāda līmeņa klubos kā „Viz-Sinara”, kuru telpu futbola jauniešu skola drīzumā atzīmēs divdesmit gadu jubileju. Šajā komandā spēlē tādu futzālisti, kas ir apmācīti jau kopš pašas bērnības. Mums diemžēl nekā tāda pašlaik vēl nav. Kamēr nenāks pienācīga jaunā spēlētāju paaudze, mums būs ļoti grūti. Pašreizejā spēlētāju paaudze kad beigs savu karjeru, valstsvienībā būs lielas problēmas.

Otrkārt, ja doties spēlēt uz ārzemēm, tad ir jāspēlē laba līmeņa klubos. Treškārt, daudz kas šeit ir atkarīgs arī no pašu kvalifikācijas turnīru izlozes un pretiniekiem, kas nāk mums pretī.”

LFF: Kas sagaida mūsu komandu 2012.gadā? Un kāds būtu idealais attīstības scenārijs, spēļu skaits Latvijas izlasei jaunajā gadā?

A.Š.: ”2012.gada janvārī esam saņēmuši uzaicinājumu doties uz divām pārbaudes spēlēm pret Spānijas telpu futbola valstsvienību, kas ir vairākkārtēji pasaules čempioni un pašreizēji Eiropas čempioni telpu futbolā. Mūsu komandai tā būs kārtējā iespēja uzspēlēt ar augsta līmeņa komandu, turklāt ne katrai mūsu izlasei parādās šāda iespēja. Ar savu parādīto sniegumu pēdējo gadu laikā esam nopelnījuši šādu iespēju. Mēs redzam, cik spēles gada laika aizvada citas vadošās Eiropas telpu futbola izlases, spēlējot draudzības mačus vai piedaloties dažādos starptautiskos turnīros. Mūsu situācijā ļoti daudz kas ir atkarīgs no finansēm un spējām aizbraukt uz šādiem turnīriem.

Vēlos izteikt pateicību Latvijas Futbola federācijai, ka šogad mums izdevās uzaicināt ciemos Ukrainas valstsvienību, pret kuru divas spēles mums bija ļoti nozīmīgas, kā arī izdevās doties februārī uz starptautisku turnīru Azerbaidžānā. Acīmredzot, tas arī bija viens no iemesliem, kapēc mūsu komandai izdevās šogad divas reizes iekļūt kvalifikācijas sacensību pamatturnīrā.”

LFF: Vai pašreizējā situācijā Latvijas čempionāta klubos ir talantīgi jaunie spēlētāji, kas var tuvākajā nākotnē iekļauties valstsvienībā?

A.Š.: „Šajā situācijā nevajadzētu skatīties spēlētāja pasē. Var būt situācija, ka arī trīsdesmit gadu vecumā, ja spēlētājs uztur sevi labā fiziskā kondīcijā, viņš var būt lietderīgāks un labāks par jauno spēlētāju. Valstsvienībā vienmēr tiek prasīts rezultāts. Iepriekš teicu, kamēr nebūs pašiem savu telpu futbola skolu, un kad pašreizējā spēlētāju paaudze aizies prom no valstsvienības, būs grūtības. Jaunos spēlētājus arī nepieciešams vispirms iemēģināt augsta līmeņa spēlēs, taču, ja mēs nespēlējam draudzības macus tik bieži, laika viņu pārbaudei nebūs. Mūsu čempionātā ir jaunie spēlētāji, tomēr to diemžēl nav tik daudz kā mēs vēlētos.

Intervijas noslēgumā vēlos izteikt pateicību visai mūsu delegācijai, kas strādāja ar mērķi uzvarēt katrā spēlē. Jā, bija kļūdas, un kā zināms nekļūdās vien tas, kurš neko nedara. Kā jebkura cita sporta spēle, arī telpu futbols no vienas puses arī ir balstīts uz kļūdām. Varu apgalvot, ka mēs šajā turnīrā atdevam visus spēkus. Atsevišķi vēlos atzīmēt arī visus mūsu valstsvienības spēlētājus, no kuriem daudzi pamatā šodien nav profesionāli futzālisti. Šie spēlētāji šajā turnīrā kā līdzīgs ar līdzīgu cīnījās pret rūdītiem profesionāļiem. Es personīgi šo turnīru vērtēju kā veiksmīgu.”

Saistītā informācija:
Latvijas telpu futbola izlase pamatturnīru noslēdz 3.vietā
LATVIJA – UNGĀRIJA 3:3: pēcspēles komentāri (+VIDEO)
KRIEVIJA - LATVIJA 2:0: pēcspēles komentāri (+VIDEO)

Viktors Sopirins
LFF Preses daļa
lff.prese@gmail.com