Godātie futbola draugi! 

Gads tuvojas savam nobeigumam. Šis mums nebija no vieglajiem. No 19.marta sāku vadīt Rīgas futbola federāciju. Federācijā ir sākusi strādāt jauna komanda, kurai daudz ko nācās mainīt darba gaitā. Lai īstenotu mūsu federācijas karogā ierakstīto, mēs esam noteikuši trīs galvenos savas darbības virzienus:

1. Panākt Rīgā masu futbola (bērnu un jaunatnes, amatieru) attīstību. Šim nolūkam noteiktā sistēmā apvienot dažādus Rīgas futbola turnīrus un sacensības, sniegt turnīra organizatoriem informatīvu, organizatorisku un materiālu atbalstu.

2. Turpināt aktivitātes bērnu un jaunatnes sporta atbalsta programmas virzībai Rīgas domē.

3. Piedalīties Rīgas pilsētas sporta bāzu būvniecības koncepcijas izstrādē. Prioritātei jābūt sporta bāzu būvei teritorijās skolu tuvumā. Optimālais variants būtu, ja skolā darbotos jaunatnes futbola klubs.

Protams, ekonomiskā un politiskā krīze valstī nesekmē šo uzdevumu realizāciju. Galvenā problēma ir tā, ka līdz šim nav izdevies sameklēt ģenerālsponsoru, stipri sarūk arī Rīgas domes finansiālais atbalsts (šeit domāta Rīgas domes palīdzība konkrētu Rīgas futbola sacensību organizēšanā).

Diemžēl neizdevās panākt krasu pavērsienu Rīgas domes deputātu vidū jautājumā par bērnu un jaunatnes sporta atbalsta principiem Rīgā. Esam vienojušies ar citām Latvijas sporta federācijām (hokejs, volejbols, handbols, florbols, zināmā mērā gūts atbalsts arī no basketbola savienības) par jaunatnes sporta atbalsta principiem un iesniedzām Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītājam J. Zaķim kopīgi parakstītu vēstuli ar lūgumu izskatīt bērnu un jaunatnes sporta atbalsta programmu komitejas sēdē. Pirms tam šī programma guva atbalstu Rīgas domes Sporta grupā, kuru vada Rīgas domes deputāts I. Rākins, kā arī labvēlīgu attieksmi programmai pauda tādi deputāti kā A. Ludvigs, J. Zaķis, B. Brigmane u.c. Redzams, ka Rīgas domes dažu partiju nesaskaņas un finansiālās problēmas neļāva deputātiem spert principiāli svarīgu soli un konceptuāli atbalstīt šo programmu. Taču darba lauks šajā jomā mums ir skaidrs, un mēs noteikti turpināsim neatlaidīgi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Vistiešākā veidā ekonomiskā krīze iespaido sporta bāzu būvniecību Rīgas pilsētā tuvāko trīs gadu laikā. Izejot no esošās situācijas, uzskatu, ka Rīgas futbola federācijai jāturpina analizēt situācija ar sporta bāzēm Rīgā, jāgatavo priekšlikumi par potenciāliem sporta objektiem, to projektēšanu. Kā pozitīvu faktu gribu minēt mūsu sacensību organizatoru daļas darbu pēc reorganizācijas. Pats galvenais, ka mums pašiem tagad ir skaidrs, kas un kā jādara. Lielu akcentu liksim uz jaunatnes sacensību un turnīru organizēšanu (ļoti labā līmenī tika sarīkoti turnīri TRIX FLIX par godu Eiropas futbola čempionātam un sadraudzības kauss kopā ar Rīgas domi) un atbalstīsim visus, kas nodarbojas ar šo vajadzīgo darbu. Centīsimies daudz augstākā līmenī noorganizēt Rīgas futbola čempionātu.

Ar lielu gandarījumu varu atzīmēt, ka šogad izdevies sakārtot Rīgas telpu futbola čempionāta norisi, apvienot lielāko daļu telpu futbola turnīru un savietot tos Rīgas čempionāta sistēmā, kā rezultātā šogad Rīgas telpu futbola čempionāta virslīgā, 1.,2., 3. un 4. līgā piedalās pavisam 72 komandas. Īpašu paldies par šo darbu izsaku RFF Telpu futbola sacensību izpilddirektoram E. Borisevičam. Vēlos pateikties arī par radošu darbu arī pārējiem kolēģiem: RFF izpilddirektoriem Ā. Supem un V. Avconam, grāmatvedei M. Dalbiņai, sabiedrisko attiecību referentei S. Borisenokai, Valdes locekļiem V. Beļajevam, A. Baumanim, V. Karpuškinam un V. Solomatinam. Katrs no viņiem savu iespēju robežās domāja par Rīgas futbola problēmām un mēģināja rast šo problēmu risinājumus.

Mēs visi saprotam, ka arī nākamais gads nebūs viegls, un, ka daļu no savām iecerēm nevarēsim realizēt. Būs jāstrādā vēl vairāk un mērķtiecīgāk. Izvērtējot Rīgas futbola perspektīvas tuvākajā nākotnē, esmu nonācis pie secinājuma, ka bez pašvaldības atbalsta izdzīvot būs grūti. Tāpēc, lai paustajām sporta atbalsta idejām, īpaši domājot par bērnu, jauniešu un amatieru sportu, būtu piepildījums, jābūt reālām svirām, kas šo procesu regulētu. Uzskatu, ka nākamajās Rīgas pašvaldības vēlēšanās jākandidē arī spēcīgām personībām no sporta pārstāvju vidus, kuri labi pārzinot šo iesīkstējušo, birokrātisko sistēmu būs spējīgi radīt ko jaunu un progresīvu.

Novēlu visiem saviem kolēģiem un futbola draugiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Lai jaunajā gadā mums būtu mazāk strīdu, atbalstīsim viens otru un vēl vairāk strādāsim futbola labā. 

Ar cieņu,
jūsu RFF prezidents J. Keišs