16.decembris. 2017. 12:30

Latvijas telpu futbola izlases galvenais treneris Artūrs Šketovs intervijā LFF.lv atskatās uz decembra sākumā Šauļos aizvadīto Baltijas kausa izcīņu, kā arī iezīmē valstsvienības darba plānu nākamajam kalendārajam gadam. Komandas vadītājs neslēpa sarūgtinājumu par neizcīnīto trofeju, vienlaikus atzīmējot, ka jau šajā turnīrā sācies pakāpenisks sastāva iespēlēšanas process ar mērķi izveidot konkurētspējīgu izlasi nākamajam kvalifikācijas turnīram 2019. gadā.

GADA NOSLĒDZOŠĀ INTERVIJA AR ARTŪRU ŠKETOVU

  • Kādi ir Jūsu galvenie secinājumi pēc Baltijas kausa izcīņas?

Sajūtas pēc šī turnīra ir divējādas. Pirmkārt, esam sarūgtināti, ka neizdevās sesto reizi izcīnīt Baltijas kausu. Šķiet, iepriekš būsim līdzjutējus pieradinājuši, ka šo turnīru esam uzvarējuši, lai gan iepriekšējās reizes tajā jau bija jūtama saspringta konkurence, un mēs allaž izrāvām uzvaru noslēdzošās spēles izskaņā. Nebija izņēmums arī turnīrs Šauļos.

Statistika pierāda, ka mūsu komandai bija pārsvars praktiski visos rādītājos – gan bumbas kontroles ziņā, gan sitienos, gan izveidoto bīstamo momentu un uzvarēto divcīņu ziņā. Šie momenti parasti ir noteicošie spēles kopējā iznākumā, tomēr šoreiz izšķirošajā cīņā uzvarēja tā komanda, kas guva vairāk vārtus, bet ielaida vismazāk. Diemžēl mūs abās spēles pievīla momentu realizācija. Neskatoties uz to, mačā pret Igauniju tomēr spējām uzvarēt, ko panācām pie laba spēles zīmējuma un demonstrētās saspēlētības, manuprāt, šajā spēlē mūsu pārvaram rezultātā vajadzēja būt lielākam.

Turpretim mačā pret Lietuvu nerealizējām vairākus labus momentus. Lai gan mūs tobrīd apmierināja neizšķirts, spēlēt uz neizšķirtu rezultātu ir bīstami, tāpēc mēs cīnījāmies par uzvaru. Ne reizi vien iepriekš jau bijām nonākuši tamlīdzīgā situācijā, arī pagājušā gada Baltijas kausa izcīņā bija šāds scenārijs... Beigu beigās spēles ritējums bija tāds, ka pret Lietuvu šoreiz nespējām iegūt pozitīvu rezultātu sev par labu.

  • Pie kā futbolistiem jāstrādā ikdienā, lai uzlabotu realizāciju? Kāpēc neizdevās gūt vairāk vārtus Šauļos?

Futbols un telpu futbols ar to arī piesaista līdzjutēju uzmanību, ka ne vienmēr uzvar tā komanda, kurai spēles laikā pieder lielāks teritoriālais pārsvars vai arī kura radījusi vairāk radīto bīstamo momentu. Uzvar tā komanda, kas sekmīgāk realizē savus momentus. Kādā brīdī arī veiksmes faktoram ir izšķirošā nozīme.

Šeit jāatzīmē divi momenti. Pirmkārt, Šauļos spēlējām uz teraflex seguma, turpretim Latvijas Virslīgas čempionāta spēles ikdienā pārsvarā notiek uz parketa seguma. Pirms Baltijas kausa izcīņas uz šāda specifiska seguma aizvadījām tikai vienu treniņu, jo mums tas bija pārsteigums, ka turnīra organizatori beigās nolēma organizēt turnīru tieši uz teraflex seguma. Otrais moments ir tāds, ka Šauļos ļoti labu sniegumu rādīja gan Igaunijas, gan īpaši jāatzīmē arī Lietuvas izlases vārtsargs.

Atkārtošos, mēs radījām labus momentus pie pretinieku vārtiem, kuros šoreiz mūsu futbolistiem pietrūka nedaudz aukstasinības, dažbrīd meistarības, kaut kur arī sportiskās viltības... Atsevišķos momentos ļoti labi nospēlēja mājinieku vārtsargs. Kādu padomu varu iedot mūsu spēlētājiem? Skaidrs, ka jebkurš futbolists spēles laikā vēlas gūt vārtus, taču pamatdarbs pie momentu realizācijas notiek tomēr treniņos klubā, jo izlasē mēs satiekamies uz ļoti īsu brīdi. Šeit mēs varam radīt labu mikroklimatu, piedāvāt taktisko risinājumu, tomēr pamatdarbs visos komponentos notiek klubā.

Gribētos, lai šajā Baltijas kausā gūtā pieredze mums kļūtu par zināmu mācību nākotnei. Pret Lietuvu momentu bija pietiekoši daudz, un to apliecina arī pēcspēles veiktā statistiskā analīze. Acīmredzot, lai uzvarētu, mums jārada vēl vairāk momentu pie pretinieku vārtiem... Arī mums savulaik bija spēles, kur uzvarējām pie mazāk radītajiem momentiem. Šoreiz diemžēl piedzīvojām zaudējumu.

  • Kādu kopējo iespaidu atstāja Baltijas kausa spēles? Vai redzams, ka arī mūsu kaimiņi spēles un snieguma ziņā ir pielikuši, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Pret Igauniju esam spēlējuši gan iepriekšējā Baltijas kausa izcīņā, gan arī Eiropas čempionāta kvalifikācijas priekšsacīkšu turnīrā Jelgavā. Redzams, ka šī komanda pieliek ar katru spēli. Mums ar viņiem klājas arvien grūtāk. Šī komanda spēlē ar trijiem četriniekiem, kam šajā turnīrā mēs bijām gatavi. Atkārtošos, savstarpējā mačā mums piederēja nospiedošs pārsvars. Manuprāt, rezultāts 3:2 pilnībā neatspoguļo mūsu pārsvaru savstarpējā spēlē.

Iespējams, ka izšķirošajā cīņā pret Lietuvu šoreiz zināmu iespaidu atstāja arī tas, ka mēs aizvadījām divas spēles divās dienās, kamēr pretiniekam bija viena diena starpā atpūtai. Šādā īstermiņa turnīrā, it sevišķi pie šāda seguma, laika faktors uzskatāms par priekšrocību. Iespējams, izšķirošajos brīžos spēles izskaņā mums arī pietrūka zināms svaigums spēlē, jo iepriekšējā mača gaita pret Igauniju arī turēja sasprindzinājumā līdz pat pašai tā izskaņai. Ņemot vērā šo faktoru, otrajā spēlē rotācijā izmantojām arī savu trešo četrinieku.

Jaunizsauktie futbolisti Vitālijs Aguls un Matīss Babris telpu futbola valstsvienībā tika iekļauti pirmo reizi. Iepriekš viņi ir spēlējuši tikai U-21 izlases līmenī. Manuprāt, tās reizes, kad viņi devās laukumā pret Lietuvu virknējumā kopā ar Artūru Strazdiņu un Jevgēņiju Hercbergu, viņi sekmīgi izpildīja sev doto uzdevumu. Viņi atsvaidzināja mūsu spēli, spēja turēt līdzi kopējam ritmam, turklāt savus mikromačus maiņas ietvaros noslēdza ar rezultātu 0:0, turklāt Artūrs Strazdiņš divas reizes trāpīja pa pretinieka vārtu konstrukciju. Kopumā mūsu komanda vēl vairākas reizes trāpīja pa vārtu konstrukciju, īpaši jāatceras Oskara Ikstena epizode pirmā puslaika izskaņā...

Uz šo turnīru savainojumu dēļ nevarēja ierasties vairāki mūsu pieredzējuši spēlētāji. Artjoms Koļesņikovs joprojām ārstējas pēc Eiropas čempionāta pamatturnīra spēlēs Rumānijā gūtā savainojuma. Savainoti ir Igors Lapkovskis, Dmitrijs Jakovļevs. Valērijs Čistjakovs arī ir mūsu komandas kandidātu vidū, bet viņš tikai tagad atgūst savas labākās spēles kondīcijas pēc savainojuma izārstēšanas.

Ņemot vērā to, ka nākamajā kalendārajā gadā nebūs oficiālo kvalifikācijas spēļu, līdz ar šo Baltijas kausa izcīņu jau laicīgi uzsākām paaudžu nomaiņu un iespēlējam komandu nākamajiem kvalifikācijas turnīriem. Šis turnīrs kalpoja par pirmo etapu, gatavojoties 2019. gadā plānotajām kvalifikācijas spēlēm. Lai turētu līdzi kopējai konkurencei Eiropā, šobrīd mums ir nepieciešams pakāpenisks sastāva atjaunošanas process. Lai gan spēlētāju pasē mēs neskatāmies, tomēr jāatzīst, ka vairāki pieredzējušie kandidāti šobrīd vairs neatrodas savā labākajā kondīcijā. Attiecīgi izlases treneru štābs uz šo turnīru nolēma izsaukt vairākus jaunos un mazāk pieredzējušos spēlētājus tieši ar to mērķi, lai viņi varētu gūt starptautisku spēļu praksi un pakāpeniski uzņemtos vairāk līderu lomu arī valstsvienībā.

  • Novērtējiet, lūdzu, mūsu vārtsargu parādīto sniegumu šajā turnīrā! Vai sākotnēji jau tika plānots, ka abiem tiks dota iespēja sev apliecināt katrā no mačiem?

Attiecīgā uz spēlētāju sastāva vai virknējumu izvēli, īpaši jau vārtsarga pozīcijā, tas ir mūsu valstsvienības treneru štāba kopīgs lēmums. Skaidrs, ka gala lēmums vienmēr pieder galvenajam trenerim, tomēr mēs allaž koleģiāli un rūpīgi izvērtējam šādus lēmumus. Jau pirms turnīra plānojām, ka abi vārtsargi aizvadīs pa vienai spēlei. Mūsuprāt, Kaspars Nerets pret Igauniju nospēlēja ļoti labi. Šajā turnīrā viņam iedevām iespēju, kuru viņš attaisnoja.

Kā zināms, Aigars Bondars ir mūsu valstsvienības pamatvārtsargs. Taču arī viņam ir nepieciešams cienīgs pārinieks. Man negribētos šeit pāriet uz personālijām, jo katram futbolistam spēlēs laikā var būt kļūdas... Arī tad, kad spēlētāji negūst vārtus no viena metra attāluma, tā arī uzskatāma par kļūdu. Vienkārši vārtsargu pieļautās kļūdas allaž ir vairāk pamanāmas un atmiņā paliekošas. Taisnības labad jāsaka, ka Aigaru zaudētajos vārtos šajā turnīrā nevajadzētu vainot, jo tie radās mūsu pašu pieļauto kļūdu rezultātā. Aigars diemžēl tajās epizodēs šoreiz nebija glābējs, un pret Lietuvu laikam viņš tomēr neaizvadīja savu labāko spēli izlasē.

Jebkurā gadījumā Aigaru pazīstam kā ļoti uzticamu vārtsargu, kurš iepriekšējās spēlēs mūs allaž ir glābis un, lielā mērā tieši pateicoties viņam, arī esam izcīnījuši svarīgas uzvaras. To, ka Aigara vietā spēlē pret Lietuvu vārtos otrajā puslaikā devās Kaspars Nerets, nolēmām štāba ietvaros kopā. Tobrīd sajutām kaut kur pārliecības trūkumu Aigara sniegumā, un tāpēc arī nolēmām veikt vārtsargu maiņu. Taču tie kopumā ir darba jautājumi un lēmumi, kas spēles laikā var notikt ar jebkuru spēlētāju. Mēs rēķināmies ar Aigara Bondara palīdzību arī turpmākajās spēlēs.

  • Kā Jūs novērtētu Artūra Jerofejeva izaugsmi, kurš iepriekšējo turnīru laikā kļuvis par valstsvienības rezultatīvāko spēlētāju? Vai viņš apliecina sevi kā viens no izlases līderiem?

Artūra sniegums un izaugsme man nav pārsteigums. Viņam ir nepieciešamās kvalitātes, lai kļūtu par bombardieri un ar laiku arī par vienu no komandas līderiem. Pēdējā gada ietvaros deviņu spēļu laikā viņš guva desmit vārtus. Tas ir labs rezultāts mūsu izlasei. Mēs arī turpmāk rēķināmies ar Artūra kā vārtu guvēja spējām. Svarīgi, lai viņš šīs kvalitātes spētu realizēt gan klubā, gan arī Latvijas izlasē!

  • Kādi ir Latvijas telpu futbola izlases turpmākie plāni? Kas šobrīd zināms arī par UEFA lēmumu attiecībā uz Eiropas čempionāta rīkošanu U-19 vecuma konkurencē?

Tiešām telpu futbolā notikušas lielas pārmaiņas. Ar UEFA pieņemto lēmumu ir izveidots Eiropas čempionāts U-19 konkurencē. Kā zināms, ilgāku laiku, izņemot pieaugušo valstsvienības, nebija oficiālu sacensību jauniešiem. Arī U-21 izlases līmenī sacensības pēdējo gadu laikā nenotika, attiecīgi šāda komanda mūsu valstī tika komplektēta tikai periodiski. Tā kā šobrīd ir izveidotas oficiālās sacensības UEFA līmenī arī U-19 izlasēm, ļoti ceru, ka arī Latvijā tiks izveidota šāda izlase. To pašu cerību varu izteikt arī par nacionālās sieviešu telpu futbola izlases izveidi.

Ja atgriežamies pie pieaugušo vīriešu izlases, tad ir notikušas izmaiņas kvalifikācijas turnīru un finālturnīru norises formātā. Turpmāk tie notiks reizi divos gados. 2018. gada sākumā Slovēnijā notiks UEFA Eiropas čempionāta finālturnīrs, tad 2020. gadā – FIFA Pasaules kauss, tad 2022. gadā atkal Eiropas čempionāta finālturnīrs un tā tālāk. Attiecīgi nākamais kvalifikācijas cikls sāksies vien 2019. gadā, bet nākamgad kvalifikācijas turnīru nebūs.

2018. gadā oficiālo valstsvienības kalendāro datumu laikā mēs plānojam aizvadīt pārbaudes spēles, bet gada nogalē piedalīsimies tradicionālajā Baltijas kausa izcīņā. Februāra sākumā esam ieplānojuši divas pārbaudes spēles savā laukumā, un šobrīd veicam pārrunas ar potenciālajiem pretiniekiem Eiropas komandu vidū. Saņemot oficiālu uzaicinājumu, aprīļa sākumā esam vienojušies aizvadīt divas pārbaudes spēles izbraukumā pret Zviedriju, ar kuru iepriekš mēs neesam spēlējuši. Oktobra nogalē mums ir vienošanās ar atbildes vizīti Latvijā uzņemt Moldovas izlasi, kas mūs šī gada aprīlī uzņēma pie sevis un nodrošināja treniņiem nepieciešamos apstākļus pirms Eiropas čempionāta pamatturnīra spēlēm. Visbeidzot decembrī plānota kārtējā Baltijas kausa izcīņa, kuru rotācijas kārtībā jāuzņem Igaunijai.

  • Kāds ir Jūsu novēlējums futbola līdzjutējiem šī kalendārā gada izskaņā?

Esam iepriekš uzvarējuši Baltijas kausu piecas reizes, bijām turnīra favorīti arī šogad un, ticiet man, ļoti gribējām izcīnīt šo trofeju atkārtoti... Esam sarūgtināti, ka mums tas neizdevās. Iespējams, tas ir viens maziņš solis atpakaļ, lai spertu divus lielus soļus uz priekšu jaunajā sezonā, kurā mēs vairāk varēsim pārbaudīt un dot iespēju pašmāju jaunajiem spēlētājiem.

Futbola līdzjutējiem vēlos novēlēt veselību, futbolistiem – iztikt bez traumām! Aicinu visus nākt uz telpu futbola spēlēm! Atbalstiet mūsu valstsvienību arī turpmāk!

Latvijas telpu futbola izlases spēlēm sekojiet līdzi LFF.lv mājaslapā!


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti