27.februāris. 2018. 21:00

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs intervijā LFF.lv atskatās uz valstsvienības kalendārā gada pirmo pārbaudes spēli pret Dienvidkoreju (0:1). Komandas vadītājs atzinīgi vērtē pirmo reizi izsaukto un debitējušo futbolistu parādīto sniegumu, vienlaikus norādot, ka vairāki spēlētāji izpelnījušies atkārtotu izsaukumu izlasē arī martā.

Atbalsti Latvijas izlasi spēlēs pret Fēru salām un Gibraltāru klātienē!

INTERVIJA AR ALEKSANDRU STARKOVU

  • Kādi ir Jūsu galvenie secinājumi pēc spēles pret Dienvidkoreju? Vai jau sākotnēji bija plānots šajā mačā dot iespēju vairākiem jaunajiem futbolistiem?

Sākotnēji uzstādījuma dot spēlēt tikai jaunajiem futbolistiem nebija. Tobrīd izveidojās tāda situācija, ka vairākiem futbolistiem, kas pārstāv U-21 izlasi, radās iespēja apliecināt sevi nacionālajā izlasē.

No sportiskās puses mačs pret Dienvidkoreju bija ļoti vērtīgs. Jau pašā sākumā, kad parādījās šāds variants, uzskatīju, ka mums šāda iespēja ir jāizmanto.

Spēles norises termiņi arī bija pietiekoši ērti mūsu futbolistiem, jo tas bija februāra sākums, kad principā puse no pirmssezonas sagatavošanās posma Virslīgas klubos jau bija aiz muguras. Klubi, kas uzsāk gatavošanos sezonai decembrī vai janvārī, fiziskās formas gatavības ziņā tobrīd jau bija ieskrējušies.

Jā, šie datumi nebija FIFA starptautiskajos izlašu logos, tāpēc daži klubi – gan pašmāju, gan ārzemju nepalaida savus spēlētājus. Līdz ar to mums nācās izsaukt spēlētājus, kas izlasē ilgāku laiku nespēlēja, bet Virslīgā aizvadītajā sezonā sevi bija apliecinājuši, piemēram, uzbrucējs Edgars Gauračs. Tāpat arī Vadims Žuļevs un Jevgeņijs Nerugals ar savu sniegumu kluba rindās manā vērtējumā bija izpelnījušies labu atzīmi. Uzaicināti tika arī vairāki spēlētāji no U-21 valstsvienības.

Kopumā nometnes laikā iepriecināja futbolistu attieksme. Tas allaž ir svarīgi, jo vienmēr notiek diskusijas par to, kurus spēlētājus ņemt vai neņemt izlasē... Manuprāt, valstsvienības līmeņa futbolistam jābūt apveltītam ar augstu individuālo meistarību, viņam pastāvīgi jāspēlē kluba rindās. Ļoti svarīga ir mentālās un morālās gatavības pakāpe. Futbolistam, ierodoties valstsvienībā, jāspēj iekļauties tās kolektīvā. Jākļūst par tās neatņemamu sastāvdaļu. Attiecīgi komandas interesēm jābūt augstākām pār personīgajām.

Turcijā mums bija arī pāris treniņi, kur īsā termiņā panācām to, ka futbolisti spēles laikā noteiktās epizodēs domāja vienādi, proti, bija skaidri saprotami komandas biedru savstarpējie nodomi laukumā.

Puiši parādīja ļoti labu pašatdevi. Visi vēlējās trenēties un apliecināt sevi no labākās puses, kā arī domāja par komandas interesēm. Visos aspektos šī nometne mums izdevās.

Papildus tam mačā pret grūtu pretinieku devām iespēju debitēt izlasē jaunajiem futbolistiem. Dienvidkorejas izlase ir nokomplektēta ar laba līmeņa individuāli stipriem futbolistiem, pret kuriem mums izdevās izrādīt savu pretestību. Kā ierasts, plānveidīgi gatavojāmies šai spēlei, analizējām pretinieka spēles stilu. Tā ir ļoti interesanta komanda. Korejieši spēlē ar ātrām piespēlēm, viņiem ir ļoti mobila un ātrā komanda. Mani iepriecināja tas, ka spējām apslāpēt viņu uzbrukumus. Korejiešiem izdevās vien dažas sekmīgas kombinācijas, kuras tiek uzskatītas par viņu vizītkarti.

Vienlaikus sarūgtina ielaistie vārti pēc standartsituācijas. Pretinieku rindās izcēlās gara auguma uzbrucējs, kurš ir šī Dienvidkorejas izlases modeļa vadošais vārtu guvējs. Acīmredzot, kad iemācīsimies apturēt arī šāda statusa spēlētājus, arī mēs sāksim uzvarēt spēles pret stiprākām valstsvienībām.

Papildus jauno spēlētāju debijai šajā mačā pirmo reizi valstsvienības rindās laukumā devās arī vārtsargs Kaspars Ikstens, kura piemērs apliecina, ka sportiska un profesionāla pieeja lietai ļauj arī aizvadīt sekmīgu maču. Kaspars ilgu laiku gaidīja savu debiju un izmantoja iespēju. Vienlaikus ceru, ka arī viņam pašam un pārstāvētajam klubam tas ilgtermiņā nāks tikai par labu. Vēlos arī atzīmēt, ka vairāki jaunie futbolisti ar savu sniegumu izpelnījās iespēju tikt izsauktiem komandā arī nākamajā nometnē martā.

  • Vai dažu pašmāju klubu rīcība, nepalaižot futbolistus valstsvienībā uz šo maču atstās ietekmi uz Jūsu lēmumu izlases sastāva komplektēšanai nākotnē?0

Pirms spēlēm martā izsaukšu, pēc manām domām, spēcīgākos futbolistus. Šajā kategorijā ietilpst daudzi ietekmējošie faktori – par ko spēlētājs vispār domā, kāda būs viņa fiziskā un tehniskā gatavība, vai futbolists ir gatavs pārstāvēt valstsvienību jebkurā brīdī... Arī šāda situācija, kas radās pirms spēles ar Dienvidkoreju, dod noteiktu vielu pārdomām. Šobrīd nevēlos nevienu vainot. Vienkārši skatos uz faktiem un notikumu attīstību.

Piemēram, no FK Liepāja/MOGO izsaucu trīs futbolistus, un viņi visi bija klāt lieliskā fiziskā gatavībā. Ar šiem spēlētājiem vispār nebija problēmu. To pašu varu teikt arī ar Spartaks Jūrmala klubu. Tas, ka mūsu čempioni vēlāk zaudēja Livonijas kausa spēlē, daļēji varētu arī būt saistīts ar valstsvienībā izsaukto futbolistu iztrūkumu... Taču domāju, ka viņiem sezonas garumā šāda rīcība valstsvienības kontekstā pozitīvā nozīmē nāks atpakaļ. Arī FK METTA/Latvijas Universitāte treneru ieguldītais darbs devis rezultātu, proti, viņi ir sagatavojuši jaunos futbolistus šim mačam ļoti labā līmenī.

Attiecībā uz tiem klubiem, kas nepalaida spēlētājus - to vidū ir gan pašmāju, gan ārzemju klubi. Nevēlos nevienu mācīt! Pirmkārt, esmu treneris. Nevēlos kritizēt nedz klubu vadību, nedz savus kolēģus – trenerus. Beigu beigās tas bija viņu lēmums. Arī es savulaik biju treneris vairākos klubos un ar šādu situāciju esmu saskāries. Tādā brīdī personīgi es rīkotos un esmu rīkojies citādāk.

Ziniet, kad mūsu valstsvienības spēlētāji vēl tikai sāka uzņemt pieredzi un meistarību gan caur uzvarām, gan zaudējumiem, gan caur smagām slodzēm, 1999. gada jūnijā saņēmām piedāvājumu doties uz pārbaudes spēli Brazīlijā. Arī toreiz tie nebija FIFA oficiālo valstsvienības spēļu datumi, taču Latvijas futbolistiem šī spēle bija īsti svētki. Domāju, ka pēc četriem gadiem, kad iekļuvām Eiropas čempionāta finālturnīrā, tas notika, tostarp, pateicoties arī šai spēlei pret Brazīliju. Jo uzspēlēt pret tādiem futbolistiem kā Roberto Karloss, Ronaldinju, Ze Robertu, Ronaldu un citiem mums kā komandai deva ļoti lielu pieredzi. Neizmantot šādu iespēju noteikti būtu muļķīgi. 

Retorisks pretjautājums futbola sabiedrībai. Iedomāsimies situāciju, ja, piemēram, kāda no Pasaules kausa finālturnīra dalībniecēm mums tagad piedāvātu iespēju aizvadīt pārbaudes spēli ārpus FIFA datumiem neilgi pirms finālturnīra, ko mēs, tostarp, federācijas un klubu vadītāji darītu šādā situācijā? Vai mums būtu jāpiekrīt šādam sparingam? Vai tā mums būtu vērtīga spēle vai arī nodarītu kaitējumu? Personīgi man ir viennozīmīga atbilde.

Mums jāizmanto šādas iespējas, lai vairotu savu futbolistu individuālo un komandas kopējo meistarību. Tādiem spēlētājiem kā Indrāns, Kazačoks, Jagodinskis un citiem šādas spēles ir ļoti svarīgas.

Arī pagājušajā gadā par šo tēmu jau izteicos, proti, varbūt mēs arī varētu mierīgi iztikt bez pārbaudes spēlēm novembrī un februārī... Taču uzskatu, ka tā būtu kaitnieciska pozīcija. Mums ir jāspēlē. Kā treneris esmu vienmēr bijis ieinteresēts, lai valstsvienības vadošo futbolistu kodols spēlēs allaž būtu kopā. Bez vadošajiem futbolistiem šoreiz tā bija cita komanda. Lai arī mēs piekāpāmies Dienvidkorejai, tomēr esmu pateicīgs saviem futbolistiem. Šis bija zaudējums ar pozitīvu nokrāsu. Futbolisti mačā pret Dienvidkoreju noteiktās epizodēs parādīja vīrišķību, meistarību un raksturu.

  • Ko mūsu jaunajiem futbolistiem ir šobrīd jāņem vērā, gatavojoties Virslīgas sezonai un potenciālajam izsaukumam valstsvienībā nākotnē?

Gribētu savā atbildē vispirms atzīmēt Edgaru Gauraču. Esmu pārliecinājies, ka šis cilvēks ir ļoti noderīgs komandas ģērbtuvē, jo viņš ar savu klātbūtni iedrošina partnerus un vairo kopējo motivāciju. Esmu pateicīgs Edgaram par to. Papildus tam viņš arī labi spēlē futbolu. Novēlu, lai Edgars savu spēlētāja karjeru vēl neliek malā! Viennozīmīgi futbola laukumā viņš vēl nav visu izdarījis, uz ko ir spējīgs.

Runājot par jaunajiem futbolistiem, tad viņiem ir jāstrādā pie visām lietām. Visām spēles komponentēm. Es redzu, ka tie reāli ir ļoti talantīgi spēlētāji. Nometnes laikā esmu viņiem teicis, ka šī ir jūsu lielā iespēja. Nav ko gaidīt! Tādi futbolisti kā Imants Bleidelis, Juris Laizāns, Andrejs Rubins un citi šajā vecumā savulaik jau sāka sevi apliecināt valstsvienības rindās.

Mačā pret Dienvidkoreju gandrīz visi izsauktie futbolisti arī devās laukumā. Vladislavs Fjodorovs nospēlēja otro puslaiku. Arī Ingars Sarmis Stuglis, aizvadot noslēdzošās 15 minūtes, parādīja drosmīgu sniegumu un spēlēja ar raksturu. Savu iespēju saņēma arī Eduards Emsis un Ņikita Ivanovs.

Vislielāko slodzi no jaunajiem šajā mačā saņēma aizsargs Raivis Andris Jurkovskis, aizvadot visu spēli. Tajā dienā viņš bija viens no labākajiem laukumā. Šis arī ir tas gadījums, kad nav nepieciešams gaidīt, kad kāds tev atbrīvos vietu... Tā ir jāizcīna pašam! Katram mūsu jaunajam futbolistam ir vēl daudz, pie kā strādāt – gan pie tehnikas, gan taktikas, gan fiziskās gatavības... Šī spēle šiem puišiem tiešām deva ļoti daudz tieši izpratnē, kas jādara turpmāk savā treniņprocesā. Vienlaikus vēlreiz vēlos izteikt pateicību klubiem un viņu treneriem, kas sagatavoja spēlētājus valstsvienībai šai spēlei!

  • Zināms, ka esat plānojis doties uz ārzemēm, lai klātienē apmeklētu mūsu klubu nometnes un satiktu leģionārus. Varat padalīties par saviem tuvākajiem plāniem?

Ņemot vērā, ka lielākais vairums valstsvienības spēlētāju pašlaik pārstāv Virslīgas klubus, tad vairums spēlēm un treniņiem sekoju mājās. Mani bieži var satikt dažādu klubu treniņos un pārbaudes spēlēs. Jā, šonedēļ esmu Kiprā, kur pašlaik RFS un Riga FC klubu rindās trenējas ļoti plašs valstsvienības kandidātu loks. Kipras čempionāta klubā šobrīd spēlē arī mūsu aizsargs Vladislavs Gabovs, ar kuru arī esmu plānojis satikties un aprunāties klātienē.

  • Kādi būs valstsvienības galvenie uzdevumi treniņnometnē martā?

Mums nepieciešams pēc iespējas labāk sagatavoties UEFA Nāciju līgas spēlēm, kas sāksies septembrī. Mūsu komandai šis ir ļoti nozīmīgs turnīrs. Līdz tam vēl plānotas divas nometnes un piecas spēles, tostarp, Baltijas kausa izcīņa. Martā būs svarīgi sapulcināt komandu, iekļaut tajā spēcīgus un psiholoģiski gatavus futbolistus, kas var spēlēt grūtos apstākļos un pie lielām slodzēm risināt konkrētus uzdevumus.

Mūsu līdzjutēji ir noilgojušies pēc komandas ar lielu iekšējo gribasspēku. Aizvadītās spēles izlases treneru štābam devušas svarīgu vielu pārdomām un attiecībā uz sastāvu mēs centīsimies izdarīt pareizo izvēli. Atkārtošos, tie futbolisti, kas izlasē tika iekļauti februārī, izdarīja ļoti nozīmīgu pieteikumu tam, lai tiktu izsaukti atkal martā.

Martā paredzētas spēles pret Fēru salām un Gibraltāru. Šīs ir tās komandas, kuras mums jāmāk apspēlēt. Esam piemirsuši uzvaru garšu. Šīs nebūs parastas spēles, kur viegla pastaiga mūs negaida. Lai uzvarētu gaidāmos pretiniekus, tā teikt, uz klases rēķina, mums būtu jābūt krietni pārākiem pār pretiniekiem. Tāpēc uz šo nometni centīšos izsaukt stiprākos futbolistus. Vienlaikus dažādu iemeslu dēļ vairāki spēlētāji netiks iekļauti kandidātu lokā.

Ziniet, šodien ir ļoti daudz padomdevēju par to, kurus spēlētājus saukt vai nesaukt izlasē. Es paļaujos uz personīgo un savu asistentu viedokli, paļaujos uz mūsu redzējumu attiecībā uz visām komponentēm par konkrētiem spēlētājiem. Pēdējā pusgada laikā ir sakrājusies plaša liela informācija par futbolistiem, attiecīgi kandidātu saraksta komplektēšanas procesā tiks rūpīgi izvērtēti visi saistītie faktori.

Vienlaikus ļoti ceru, ka Virslīgas sezona, kurš startēs jau marta beigās, būs tikpat saspringta kā aizvadītajā gadā, kad cīņa par godalgotajām vietām risinājās līdz pat noslēdzošajām spēļu kārtām. Ceru, ka arī šādos konkurētspējīgos sacensību apstākļos sezonas laikā augs arī jaunie pašmāju spēlētāji. Mums ir futbolisti gan Virslīgā, gan ārzemēs, kuriem pastiprināti sekojam līdzi, taču kuri pagaidām savu izsaukumu valstsvienībā vēl nebija saņēmuši. Valstsvienībā izsaukšu tos futbolistus, kas, manuprāt, būs spējīgi pastiprināt mūsu komandu. Tas man ir ļoti svarīgi.

Futbolā nereti mēdz teikt, ka komanda atspoguļo savu treneri. Šī U-19 valstsvienība man ļoti atgādina savu treneri. Aleksandrs Basovs ir ļoti nopietns treneris, kas mīl futbolu un prasa savus audzēkņus mīlēt futbolu. Novēlēšu komandai un trenerim veiksmi! Redzu, ka Aleksandrs kopā ar futbolistiem strādā ļoti nopietni. Galu galā, kad viņi brauca uz kvalifikācijas turnīru, daudzi par apakšgrupas favorītiem tobrīd uzskatīja Horvātiju un Dāniju... Bet mūsu komanda spēja iekļūt labāko divu komandu vidū. Tie ir tādi mazie futbola brīnumi, kuriem mums visiem vienmēr ir jātic. Mēs visi jutīsim līdzi U-19 izlasei Elites raundā!

Šajā komandā ir spēlētāji, kas ikdienā trenējas un savu spēlētprasmi pilnveido ārzemju labos klubos, attiecīgi futbolistiem nevajadzētu būt mandrāžai jeb uztraukumam, tiekoties ar stipriem pretiniekiem.

Komandai ir jādodas uz šo turnīru Maķedonijā un jācīnās līdz galam! Visiem kopā jātic saviem spēkiem! Ja komanda izskatīsies cienīgi šajā turnīrā un tai būs stipra iekšējā ticība, arī veiksme noteikti stāvēs klāt.


Latvijas nacionālās futbola izlases kandidātu saraksts pārbaudes spēlēm pret Fēru salām un Gibraltāru tiks paziņots nedēļā pirms valstsvienības nometnes sākuma. Plašāka informācija mediju pārstāvjiem par paziņojuma norises vietu un laiku sekos papildus.

Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti